B vitamīni var būt ļoti noderīgi, lai palīdzētu organismam atgūties pēc lielām slodzēm vai smagām bakteriālām vai vīrusinfekcijām. To izrakstīšana ir standarta prakse arī daudzām citām problēmām, kur nepieciešama nervu struktūru atjaunošana un vispārēja enerģijas celšana.
Taču, skatoties uz to, ko cilvēkiem pārsvarā pārdod aptiekās un ko bieži izraksta ierindas speciālisti, redzu, ka tas tiek darīts automātiski un nepārdomāti. Tāpēc uzrakstīju nelielu kopsavilkumu par B vitamīnu izvēles un lietošanas praktiskajām niansēm un savu pieredzi ar B vitamīnu lietošanu.
Daļa cilvēku bez dižām blakusparādībām kursa veidā var lietot pilnu kvalitatīvu B kompleksu + magniju un elektrolītus + mikroelementu kompleksu vispārējās labsajūtas un enerģijas uzlabošanai, un gūt ievērojamu labumu, bet citi piedzīvos blakusefektus. Kāpēc? To nosaka dažāds cēloņu un likumsakarību kopums, kas katram individuāls, bet dažus aspektus ieskicēšu šajā ierakstā. Varbūt noder!
ATRUNAS
- Šie ir mani personīgie pieraksti par B vitamīnu lietošanas niansēm un ‘zemūdens akmeņiem’ – esmu tos gatavojis savām vajadzībām, lai iegūtu sev saprotamu kopainu. Lai gan balstīti funkcionālajā medicīnā pieņemtās pamataksiomās, tie var būt nepilnīgi un kļūdaini. Daļa satura tajos ir vairāk balstīta hipotēzēs un anekdotiskās pieredzēs, nevis kontrolētos nejaušinātos pētījumos, bet mans nolūks nebija sarakstīt doktora disertāciju, tāpēc arī pie katra teikuma neesmu licis atsauces.
- Mans nolūks bija ieskicēt vispārīgu ainu, kas var noderēt kā ceļvedis. Esmu šo rakstu veidojis, mācoties, skatoties un lasot biohakeru un funkcionālās medicīnas speciālistu saturu, pārlūkojot pētījumus un iepazīstot neskaitāmus anekdotiskus pieredzes stāstus, kā arī pašam eksperimentējot un vērojot savu pašsajūtu un analīžu rezultātus.
Tātad vēlreiz:
- Šīs nav ārsta rekomendācijas un terapijas ieteikumi.
- Šī nav vispārīga informācija par to, ko katrs no šiem vitamīniem dara organismā, kam tie vajadzīgi un kādas ir to deficītu pazīmes – to jūs viegli atradīsiet internetā. Piemēram, šis ir labs resurss: https://www.b12-vitamin.com/b-complex/.
- Šis nav pamudinājums visiem obligāti lietot lielas B vitamīnu devas. Vesels cilvēks ar veselo saprātu un regulētām psihoemocionālajām reakcijām, pilnvērtīgu uzturu un labu kuņģa darbību, labu aizkuņģa dziedzera darbību, labu aknu darbību un līdzsvarotu zarnu traktu visus B vitamīnus var uzņemt no pārtikas, sevišķi, ja fokusējas uz B vitamīniem bagātiem avotiem, piemēram, kvalitatīvu gaļu, olām utt.
Vai B vitamīni vispār jālieto? Tos visus taču var uzņemt no uztura, vai ne?
Kā tikko minēts atrunā – ideālā gadījumā, jā, absolūti! Bet mūsdienu pasaulē ir ļoti daudz faktoru, kas situāciju padara par neideālu.
Piemēram:
- ģenētika;
- gremošanas traucējumi, kas izraisa malabsorbciju;
- disfunkcionāls mikrobioms: SIBO, SIFO utt. (daudzus B vitamīnus tāpat kā neiromediatorus saražo mūsu mikrobioms);
- pelējums dzīvesvietā vai darbā = mikotoksīnu slodze;
- maz kuņģa skābes;
- maz žults vai traucēta žults plūsma;
- maz aizkuņģa dziedzera fermentu;
- glutēna nepanesība;
- neatbilstošs uzturs vai nepārdomātas diētas (vegānisms, svaigēšana);
- pārmērīga tanīnu, kofeīna, cukuru, ātro ogļhidrātu utt. lietošana;
- kuņģa apvada operācijas liekā svara mazināšanai;
- dažādi citi epiģenētiski un antimetaboliski faktori: tāda vai citāda toksicitāte, glifosāti, mikroplastmasa;
- medikamentu lietošana;
- alkohola lietošana;
- akūtas un hroniskas infekcijas (tajā skaitā persistējoši ērču pārnesti patogēni);
- hronisks stress;
- novecošana.
Nemaz nerunājot par vispārīgi noplicinātām augsnēm un modernās pārtikas uzturvērtību… Tādēļ ciklisks, pārdomāts, individuāli pielāgots B vitamīnu + tiem vajadzīgo mikroelementu kurss mūsdienās šķiet ļoti prātīgs solis. B vitamīni tāpat kā citi resursi tiek ļoti būtiski iztērēti, slimojot kā akūti, tā hroniski, kā arī akūta un hroniska stresa laikā. Turklāt tie ir ļoti vajadzīgi bojāto nervu struktūru un nervu sistēmas normālas funkcijas atjaunošanai.
B vitamīnu testi un to klupšanas akmeņi
Latvijas laboratorijās varam notestēt B12 parasto, aktīvo B12 (holotranskobalamīns), folskābi. Par metilkobalamīna (viena no divām organismā aktīvajām B12 formām) rezervēm secinājumus var izdarīt arī pēc homocisteīna, taču tas var būt paaugstināts arī citu iemeslu dēļ (B9 vai B6 deficīts, piemēram). Tāpat Gulbja laboratorijas lapā redzu, ka parādījies B1+B6 tests. Tas varētu būt noderīgs tests, lai izslēgtu klaju B1 deficītu (arvien biežāka parādība) vai B6 deficītu vai toksicitāti – abi ļoti svarīgi.
Es parasti 3-4 dienas pirms analīžu nodošanas pārtraucu B vitamīnu lietošanu, lai tie pārmēru neietekmētu analīzes. Visvairāk pārsteigumus var radīt biotīns (B7) saistībā ar to analīžu veikšanu, kurās izmanto biotīna-streptavidīna tehnoloģiju. Praksē tas var mākslīgi ietekmēt vairogdziedzera testus: mākslīgi pazemināt TSH, mākslīgi palielināt T4, palielināt T3, mākslīgi pazemināt citu hormonu analīzes: PTH, FSH… Biotīnu pāris dienas pirms analīzēm vajadzētu pārtraukt obligāti.
Uztaisīt Latvijā pieejamās analīzes – holotranskobalamīnu (aktīvo B12), B1+B6 un folskābi (B9) – tas jau ir kaut kas, bet pilnīgai ainai nav pietiekami. Ir ļoti liela atšķirība starp to, ka kāds konkrēts vitamīns peld asinīs, un to, ka tas ir nonācis tur, kur tam jānonāk, – šūnā vai ka tam ir vajadzīgie kofaktori, lai tas šūnā pildītu savu funkciju. Par daudz labākiem testiem uzskata iekšsūnu (RBC vai WBC) vitamīnu testus, proti, testē vitamīnus sarkanajos vai baltajos asinsķermenīšos, tādējādi nosakot to funkcionālo pieejamību (vitamīnu līmeni šūnā), nevis plazmā. Tāpat netiešas norādes par B vitamīniem sniegs arī OAT (Organic Acid Test) metabolīti urīnā, piemēram, metilmalonskābe saistībā ar adenozilkobalamīnu – bioloģiski aktīvo, mitohondriju darbībai svarīgo B12 formu.
Šūnās esošo vitamīnu un mikroelementu testa piemērs (testē WBC – baltajos asinsķermenīšos):
https://cdn.prod.website-files.com/66f589e001866ebd1558d99c/66f589e001866ebd1558dbe3_Sample%20Report%20-%20Micronutrient.pdf
Āķis: reizēm dažādu iemeslu dēļ (ģenētika, epiģenētiski faktori, smagas vīrusinfekcijas, kas ‘izslēdz’ enzimātiskus procesus vai transportētājus zarnu traktā, kas savukārt rezultējas disautonomijā vai ME-CFS, kā tas ir ‘ilgā covid’ gadījumā…) tāpat vajag terapeitiskas B vitamīnu devas, pat ja vislabākās asins analīzes (arī iekšsūnu) ir norma.
Reakcija, simptomi, to uzlabojums arvien un joprojām ir primārais, pēc kā jāvadās.
Zinu cilvēkus, kam vajag konstantas lielas B1 vitamīna biopieejamu formu + kofaktoru devas, lai tas nonāktu tur, kur tam jānonāk, pasīvas difūzijas ceļā, jo vīruss ‘izslēdzis’ vitamīna transportētājus, vai ir ļoti problemātisks mikrobioms, ko nevar sakārtot dažos mēnešos. Ja viņi šādas devas nelieto, atkal atgriežas tik smags hroniskas noguršanas sindroms (CFS), ka pat no gultas nevar izkāpt vai atjaunojas smagi gremošanas traucējumi. Un viņi ir parasti pirms tam ir iztērējuši visus savus līdzekļus pie topa ārstiem un par dārgām analīzēm bez dižiem rezultātiem.
Tādi, iespējams, B vitamīnu megadevas lietos ilgstoši…
Sliktās un labās B vitamīnu formas. Metilētie vs nemetilētie B vitamīni
Piemēra pēc paraudzīsimies uz kādu populāru B vitamīnu formulu (vārdā nesaukšu), ko tik bieži izraksta kā ģimenes ārsti, tā neirologi. Sastāvs: tiamīna nitrāts (vitamīns B1, Thiamini nitras), piridoksīna hidrohlorīds (vitamīns B6, Pyridoxini hydrochloridum), ciānkobalamīns (vitamīns B12, Cyanocobalaminum).
Tātad tā ir B1 vismazāk biopieejamā forma, B6 vismazāk biopieejamā forma, kam turklāt ir lielāks potenciāls kļūt toksiskai, un B12 vismazāk biopieejamā forma. Šāda formula ir atavisms no pagājušā gadsimta! Turklāt trūkst gan citu B vitamīnu, kas ir kofaktori šo trīs vitamīnu reālai izmantošanai organismā, gan citu kofaktoru-mikroelementu to funkcionālai pieejamībai.
Tātad, izvēloties B vitamīnu kompleksus, svarīgi izvairīties no “sliktā” B6: piridoksīna hidrohlorīda un “sliktā” B9, folskābes. Abas šīs formas var kaitēt šo vitamīnu transportētājiem, noteiktās situācijās bloķējot B6 un B9 labo formu funkcionālu pieejamību.
Lūk, pāris pētījumi šajā saistībā:
piridoksīna hidrohlorīds: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28716455/
Folskābe: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jmd2.12321, https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10648405/, https://www.frontiersin.org/journals/immunology/articles/10.3389/fimmu.2022.946713/full
Tā vietā jāizvēlas aktīvais B6 (P5P) un vai nu metilētie B9 un B12 (attiecīgi metilfolāts un metilkobalamīns vai adenozilkobalamīns) vai nemetilētie, bet joprojām biopieejamie B9 un B12 (attiecīgi folīnskābe / kalcija folināts (= folinic acid, nejaukt ar “slikto” folic acid) un hidroksikobalamīns).
Tas, kura no šīm formām ir jums piemērotāka, nosaka jūsu konkrētā ģenētika un epiģenētiskā situācija.
Iemesli negatīvām reakcijām uz aktīvajām B vitamīnu formām
Metilētie B vitamīni jau ir tādā formā, ko jūsu organisms var izmantot uzreiz. Tiem jau ir pievienota metilgrupa, kas nepieciešama, lai tās varētu veikt savu darbu jūsu organismā. Lielai daļai cilvēku metilētie darbojas ļoti labi, taču daļai rada izteiktas problēmas. Te svarīgākais vērot savas reakcijas.
Ja metilētie pārmēru uzbudina, izraisa trauksmi, bezmiegu, rada sliktu vispārēju pašsajūtu un tamlīdzīgas reakcijas, tad drīzāk sākumā izvēlieties biopieejamas, bet nemetilētas B9 un B12 formas un/vai samaziniet/mainiet devas, līdz atrodat to konfigurāciju, kas dod vislabāko efektu tieši jums.
Kāpēc šādas reakcijas uz vitamīniem, kas it kā ir labāki, uzreiz biopieejami utt.?
Man prātā nāk piecas lietas:
- paradoksāla reakcija uz strauju šūnu metabolisma celšanos (sāciet ar mikrodevām, sevišķi, ja esat ļoti jutīgi uz uztura bagātinātājiem);
- histamīna metabolisma problēmas;
- folāta “slazds”;
- buksējoši detoksikācijas ceļi (aknas);
- ģenētikas īpatnības.
1. Paradoksāla reakcija
Paradoksāla reakcija var rasties cilvēkiem, kuriem ir mitohondriju disfunkcija vai enerģijas ražošanas problēmas (post-covid sindroms, CFS…). B grupas vitamīnu metilēšana palielina pieprasījumu pēc ATF (adenozīna trifosfāta), kas ir šūnas enerģijas “valūta”. Tas var pārslogot enerģijas sistēmu, izraisot tādus simptomus kā nogurums, trauksme vai garastāvokļa izmaiņas.
Šādos gadījumos B grupas metilētie vitamīni var paradoksāli šos simptomus drīzāk pasliktināt, nevis uzlabot, jo organisms cenšas apmierināt enerģijas pieprasījumu. Drusku plašāk par šīs reakcijas iezīmēm ir rakstīts iedaļā par B1.
2. Histamīns
Histamīna metabolismam cita starpā tiek izmantots histamīna N-metiltransferāze (HNMT) enzīms, un metilētie B var radīt papildu metilhistamīnu un tātad papildu slodzi histamīna šķelšanai organismā.
Tas var izraisīt simptomu saasinājumu, ja tur jau tā ir problēmas (diapazonā no viegla alerģiskuma, acu asarošanas, niezes, deguna tecēšanas, bezmiega… līdz MCAS).
Tāpēc, ja jums ir problēmas ar histamīnu – ar metilētajiem uzmanīgi, vērojiet sevi. Sāciet ļoti pakāpeniski. Atbalstiet histamīna metabolismu ar:
• varu;
• C vitamīnu;
• B6, B2, B3;
• magniju;
• DAO atbalstošiem preparātiem;
• atbilstošām probiotikām;
• B5, B1.
Un domājiet par iemesliem: bieži tā ir ģenētika + tāda vai citāda disbioze (Piemēram, DAO (diamīnoksidāze) var buksēt tīri ģenētiskas iedzimtības dēļ un arī neveselīgas zarnu gļotādas dēļ – DAO ir enzīms, kas atrodas uz zarnu bārkstiņu robežas, tāpēc, ja zarnu gļotāda nav veselīga, DAO ražošana nebūs optimāla).
3. Folāta “slazds”
Ja organismā trūkst B12 vitamīna, asinsritē var uzkrāties nemetabolizēts folāts, jo ir traucēta tā pārveidošanās. Tas var saasināties, lietojot metilfolātu bez pietiekama metilētā B12 daudzuma, un tas var izraisīt tādus simptomus kā nogurums vai neiroloģiskas problēmas.
B12 asinīs var būt norma, bet tomēr pastāvēt funkcionāls B12 deficīts (proti, trūkst tā metabolismam nepieciešamo kofaktoru). Par to sīkāk iedaļā par B12.
4. Detoksikācijas ceļu problēmas
Metilēšana ir iesaistīta dažādos detoksikācijas procesos, arī vides toksīnu un smago metālu izvadīšanā. Ja organisms nespēj tikt galā ar palielinātu detoksikācijas slodzi aknu darbības traucējumu vai enzimātisko procesu traucējumu dēļ, metilētie B grupas vitamīni var pastiprināt tādus simptomus kā galvassāpes, ādas izsitumi vai gremošanas traucējumi.
Atbalstiet aknas!
Jebkurš atbalsts aknām būtu jāsāk ar žults atteci, t.s. “3. detoksikācijas posmu” (phase 3), kur izcili noder tādas žultsskābes kā TUDCA, un toksiskās žults saistīšanu (palasiet kaut vai par “bean protocol” – pupiņās esošās šķīstošās šķiedrvielas lieliski saista žulti un palīdz izvadīt mobilizētos toksīnus).
Tikai tad jāturpina ar 2. posma (phase 2) atbalstu, ar aminoskābēm, un tikai tad ar 1. posma suplementiem (tādiem kā metilētie B vitamīni), citādi riskējat ar spēcīgu retoksifikāciju žults enterohepatiskās cirkulācijas ceļā. Tātad atbalsts jāievieš šādā secībā: phase 3 >> phase 2 >> phase 1.
Uzskatei: aknu detoksikācijas fāzes:
https://nutritiondiets.co.uk/wp-content/uploads/2024/06/nutrition-diets-phases-of-liver-detox.jpg
https://mosaicdx.com/wp-content/uploads/2024/10/MDX_Liver-Detox_Rasterized.pdf
5. Ģenētika
Šis ir ļoti plašs temats, un nopietnu risinājumu var rast, strādājot ar genomikas funkcionālajiem speciālistiem, nevis lasot šādus pastāstus, bet:
• Biohakinga un integratīvās medicīnas pasaulē populāri ir runāt par MTHFR variantiem (C677T, A1298C). Šis gēns pārvērš folātu aktīvajā formā 5-MTHF (metilfolātā), kas ir svarīgs metilēšanai. Cilvēkiem ar šādu ģenētiku B9 sakarā drīzāk jāizvēlas 5-MTHF (metilfolāts), nevis folskābe (folic acid – šo vispār nevajadzētu izvēlēties nevienam!) vai folīnskābe (folinic acid).
• Lēns COMT (t.s. bažīgā cilvēka (‘worrier’) polimorfisms):
https://www.xcode.life/genes-and-personality/slow-comt-gene/
Ja ir lēns COMT, tad var rasties problēmas ar metilēto B vitamīnu toleranci: var rasties tādi blakusefekti kā trauksme, bezmiegs, aizkaitināmība… Šādā gadījumā testējiet ļoti mazas metil-B12 un 5-MTHF devas. Vai apsveriet nemetilēto B12 – hidroksikobalamīnu vai nemetilēto B9 (folinic acid). Taču nav gluži tā, ka tāds vai citāds viens atsevišķs polimorfisms tik tieši noteiks, kas kādam der un kas – neder. Atsevišķu polimorfismu klīniskā nozīme ir diskutabls jautājums un ģenētiskā testēšana pati par sevi nenosaka tāda vai citāda uztura bagātinātāja nepieciešamību. Gēnu polimorfismi liecina tikai par tendencēm. Viss ir jāskatās kompleksi un individuāli. Tā ir saspēle reizē ar epiģenētiskiem faktoriem un ar virkni citu vairāk vai mazāk pētītu gēnu “musturu”.
Piemēram:
• cilvēkiem ar suboptimālu SHMT1 gēnu parasti ir nepieciešamas nemetilētas B9 formas (Folinic Acid vai calcium folinate). (Atkārtošu vēlreiz – tā nav folskābe, ko nebūtu vēlams lietot (folic acid)). Ja gēnam rs1979277 ir A/G vai A/A alēles (alēles = dažādas viena gēna alternatīvas formas), jums vajag nemetilētu B9 (ja B9 vispār nepieciešams). Ja tā alēle ir G/G, jums der metilēts B9. Ja metilfolātu lieto persona ar ‘lēnu’ SHMT1 gēnu, var rasties metiltoksicitāte vai hipermetilēšana (= trauksme, aizkaitināmība, bezmiegs un citas neiroloģiskas problēmas).
• Ar suboptimālu MTR ieteicams lietot B12 adenozilkobalamīna vai hidroksilkobalamīna formas, savukārt cilvēki ar optimālu MTR gēnu var lietot metilēto formu. Neņemot vērā šos gēnus (MTR, MTRR, SHMT1) un lietojot nepareizas B9 un B12 formas, metilācija būs pārmērīga vai nepietiekama, kas radīs attiecīgus negatīvus blakusefektus.
• Savukārt atkarībā no MTR rs1805087 polimorfisma jums nepieciešams metil- B12 vai adenozil- B12. Jebkura tā G alēle ir suboptimāla – šādā gadījumā jums nepieciešams nemetilēts B12. Hidroksikobalamīna B12 forma arī veido nedaudz metil-B12, kas dažiem indivīdiem, kuriem ir viena vai divas G alēles, var būt par daudz. Šādā gadījumā ir drošāk lietot adenozilkobalamīnu. Vienmēr kontrolējiet B9 un B12 kā kopumu, proti, lietojiet tos līdztekus.
Rezumē
Aizmirstot par visām šīm niansēm – ja slikti reaģējat uz (aktīvo) B kompleksu, pamēģiniet kombinēt atsevišķas B vitamīnu formas. Ja viena neder, mēģiniet citu. Ļoti bieži vienīgais ceļš ir tikai izmēģināšana un kļūdīšanās, un atkal kā cita mēģināšana, līdz atrodat to, kas unikāli derīgs tieši jūsu organismam. Ja jums neder metilētais B9 (metilfolāts) un metilētais B12 (metilkobalamīns), izvēlieties nemetilētās, bet joprojām labi biopieejamās B9 un B12 formas, proti, calcium folinate un hydroxocobalamin. Kā arī apdomājiet, kuri no aprakstītajiem punktiem un “šaurajām vietām” varētu attiekties uz jums un koriģējiet tās.
B vitamīnu lietošana gatava kompleksa veidā un sava kompleksa izveide. Vienlaicīga lietošana.
Galvenā aksioma ir tā, ka B vitamīni vienmēr un obligāti jālieto kā pārdomāti izvēlēts un individuāli pielāgots komplekss, padomājot par visiem vajadzīgajiem kofaktoriem: citiem vitamīniem, mikroelementiem un aminoskābēm.
Kad es redzu, ka cilvēks lieto lielas B6 un B12 devas, jo “tie palīdz nerviem”, bet nelieto pārējos B un citus kofaktorus un vispār nezina, kas vajadzīgs, lai tie reāli pildītu savu funkciju, tad nākas nopūsties.
Es personīgi lietoju B vitamīnus kā atsevišķas vienības individuāli pielāgotā komplektā. Vitamīnu skapītī, protams, tas neizskatās pārāk skaisti: kaudze ar burciņām vienas vietā, bet tur ir loģika. Ir ārkārtīgi grūti atrast ideālu B vitamīnu kompleksu, jo:
- pārsvarā tajos ir kāda no “sliktajām” B vitamīnu formām (“sliktais” B6: piridoksīna hidrohlorīds, “sliktais” B12: ciānkobalamīns, vai ‘sliktais’ B9: folskābe) vai
- pārāk daudz tāda vai cita vitamīna (visbiežāk pārāk daudz B6), vai
- jūsu ģenētikai un konkrētajai situācijai nepiemēroti vitamīni (piemēram, metilētie vs. nemetilētie).
Piedevām dažu B vitamīnu transportēšanai tiek izmantoti vieni un tie paši transportētāji (piemēram, SMVT pantotēnskābei (B5) un biotīnam (B7)), tāpēc to vienlaicīga lietošana ir visai neloģiska. Tādēļ es biotīnu dzeru citā laikā nekā pantotēnskābi.
Labi zīmoli saistībā gan ar metilētajiem, gan nemetilētajiem B-kompleksiem ir Objective Nutrients un Seeking Health. Man nav nekādu saikņu ar šiem vitamīnu ražotājiem, pieminu tos, ko esmu lietojis pats vai kas man šķiet pietiekami labi izstrādāti.
Kofaktori B vitamīniem
Nekas organismā nedarbojas nošķirti. Dažādu B vitamīnu funkcionālai pieejamībai ir dažādi kofaktori: citi B grupas vitamīni, citu grupu vitamīni, mikroelementi, aminoskābes. Dažus no šiem kofaktoriem iezīmēšu attiecībā uz B1 un B12 protokoliem, kas tālāk izklāstīti pie katram B vitamīnam veltītās iedaļas.
B vitamīnu funkcionālo pieejamību nosaka arī jūsu ģenētikas īpatnības, mikrobioms, dažādi slimību procesi un epiģenētiski ietekmes faktori, kas var bremzēt vai pat pilnībā ‘izslēgt’ vitamīniem nepieciešamos transportētājus un enzīmus.
Tā ir ļoti sarežģīta aina, tāpēc strādājiet ar kādu, kas to saprot, vai arī rēķinieties, ka eksperimentēšana var būt ilga.
Piezīmes par atsevišķiem B vitamīniem
B1 – tiamīns
B1 (vienmēr draudzējoties ar magniju, citiem elektrolītiem un citiem B vitamīniem) ir kā vārti uz šūnu enerģijas ražošanu: tiamīna pirofosfāts (TPP), B1 aktīvā forma organismā, ir būtisks kofaktors vairākiem no svarīgākajiem enzīmiem, kas iesaistīti šūnu enerģijas vielmaiņā, sevišķi enerģijas iegūšanās no ogļhidrātiem, piemēram, piruvāta dehidrogenāzes kompleksam, lai tālāk saražotu mums tiks svarīgo ATF, mūsu šūnu enerģijas ‘valūtu’.
Lai gan parasti uzskata, ka B1 deficītā (beriberi slimībā) var iedzīvoties tikai galēji alkoholiķi vai personas ar nopietnu malabsorbciju, subklīnisks B1 deficīts ir ļoti bieža parādība kofeīnā, alkoholā, stresā un ogļhidrātos slīkstošajā mūslaiku sabiedrībā.
B1 deficīta iemesli: aldehīdi (alkoholā, kandidozes izraisīti utt.), pārmērīga ogļhidrātu, cukuru, alkohola, tējas, kafijas patērēšana (tanīni), SIBO, SIFO un citi disbiozes veidi, liels ilgstošs stress, smagas fiziskās slodzes, antacīdu lietošana, hlorēts ūdens, jo īpaši, ja to izmanto ēdiena gatavošanai, diēta ar augstu oksalātu saturu, grūtniecība, hroniskas slimības, drudzis, ķirurģiskas manipulācijas (kuņģa apvada operācijas svara samazināšanai), pirmās paaudzes antihistamīni, metformīns, metronidazols (Flagyl), fluorhinoloni, antipsihotiskie līdzekļi, ķīmijterapija, antiholīnerģiskie medikamenti, ierobežojošas diētas, badošanās, anoreksija utt. utt.
Plašākam ieskatam:
https://hormonesmatter.com/thiamine-deficiency-in-modern-medical-practice/
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8533683/
https://www.frontiersin.org/journals/nutrition/articles/10.3389/fnut.2025.1541054/full
https://www.amazon.com/Thiamine-Deficiency-Disease-Dysautonomia-Malnutrition/dp/0128103876
Nav tāda ideāla B1 testa. B1 tests serumā ir noderīgs, lai noskaidrotu, vai nav galēja deficīta, bet par tā funkcionālo pieejamību tas neko nepastāstīs. Uz B1 funkcionālo deficītu labāk var norādīt funkcionālais OAT tests, sevišķi ketoisovalerate metabolīts, un vēl daži ļoti grūti pieejami un šauri specifiski testi (eritrocītu transketolāzes aktivitātes tests (ETKA)).
Pat ja B1 ir norma, dažkārt lielas biopieejama B1 devas var būt noderīgas cilvēkiem ar dažādām hroniskām saslimšanām, gremošanas traucējumiem vai hronisku nogurumu / CFS pēc smagām vīrusinfekcijām (EBV, Covid), kad tīri epiģenētiski ir tikuši ‘izslēgti’ B1 transportētāji vai tā metabolismā iesaistītie enzīmi.
Tad problēmu var atrisināt, tikai lietojot lielas B1 devas, lai pārvarētu šo bloķēšanu pasīvās difūzijas ceļā un, cerams, ‘restartētu’ attiecīgos enzimātiskos procesus. Vīrusu infekcijas parasti arī izraisa paaugstinātu pienskābes līmeni, kas ilgtermiņā sabotē glutationa veidošanos, kas savukārt samazina tiamīna uzņemšanu, kas samazina magnija uzņemšanu, kas vēl vairāk samazina tiamīna uzņemšanu…
Apburtais loks, kad deficīti liek organisma pāriet zema metabolisma avārijas režīmā. Tad suprafizioloģiskas vitamīnu devas var būt visiem pieejams un salīdzinoši lēts palīgs normālas dzīves kvalitātes atjaunošanai.
B1 formas
B1 ir dažādas formas:
- Tiamīna mononitrāts – vismazāk biopieejamais.
- Tiamīna hidrihlorīds (HCl) – daļēji biopieejams. ja tādu vai citādu iemeslu dēļ izslēgušies vai buksē B1 transportētāji, tas jālieto ļoti lielās devās (pat grams dienā), lai tas izplatītos pasīvas difūzijas ceļā.
- Benfotiamīns – biopieejams, labs perifērajai nervu sistēmai. Šā iemesla dēļ bieži izraksta diabētiķiem.
- TTFD – ļoti biopieejams, viegli nonāk CNS, vislabāk “pabaro” veģetatīvo sistēmu. Tas ir tiolus saturošs savienojums (satur sēru), tāpēc, kam buksē sulfurēšana, var būt problēmas ar tā panešanu (ieteikums: molibdēns). Lai to metabolizētu, vajag glutationu, tāpēc prātīgi pabalstīt glutationa sistēmu ar tam svarīgākajām aminoskābēm (glicīns+NAC) un tā reciklēšanai vajadzīgām lietām, sevišķi B2. TTFD savas tiolu grupas dēļ mijiedarbojas ar smagajiem metāliem, proti, darbojas kā viegls helators. Var radīt problēmas personām, kam ir augsts dzīvsudraba toksicitātes līmenis.
- Sulbutiamīns – līdzīgs TTFD, daudzi izmanto kā nootropiķi mentālās funkcijas celšanai, jo viegli nonāk CNS.
- Tiamīna pirofosfāts (TPP) – aktīvā forma organismā, ļoti efektīvs, nevajag lielas devas. Dārgāks nekā citas formas. Var būt ļoti piemērots tiem, kas ir ļoti jutīgi uz jebkādiem suplementiem. Var titrēt ļoti pamazām.
Tiamīna HCl un TPP formām ir nepieciešami funkcionējoši transportētāji, lai iekļūtu šūnās (THTR-1 un THTR-2), savukārt benfotiamīns un TTFD ir taukos šķīstoši vitamīni, kas šajā gadījumā nozīmē, ka tie šķērso lipīdu šūnu membrānu un tiem nav nepieciešams funkcionējošs tiamīna transportētājs. Tas var būt svarīgi, ja ir problēmas zarnu traktā. Tomēr benfotiamīna un TTFD šķelšanā tiek patērēts glutations. Ja tā līmenis jau tā ir zems, var rasties problēmas. NAC+glicīns, vai liposomālais glutations var līdzēt. Tāpat šīs B1 formas var radīt slodzi sulfurēšanai (ieteikums: molibdēns), kā arī pārmēru barot baktērijas tievajā zarnā, ja jums ir ūdeņraža sulfīda (H2S) SIBO. Var palielināt histamīna reakcijas, tāpēc, iespējams, jāatbalsta histamīna metabolisma ceļi (DAO, HNMT).
Piedevām, ja jums organismā ir augsts oksalātu līmenis organismā, varat pieredzēt ‘oxalate dump’ – negatīvu blakusefektu gadījumā apsveriet arī šo variantu.
B1 protokols enerģijas vielmaiņas piestartēšanai
Man savulaik ļoti labi noderēja Elliot Overton izstrādātais B1 megadevu protokols šūnu vielmaiņas piestartēšanai.
https://www.youtube.com/watch?v=O-aQHxp97oA
Raksti:
https://www.healthrising.org/blog/2021/06/02/fibromyalgia-chronic-fatigue-syndrome-benefit-high-dose-thiamine/
https://www.healthrising.org/blog/2021/04/15/thiamine-b-1-chronic-fatigue-syndrome-fibromyalgia/
Pētījumu kopsavilkums:
https://high-dose-thiamine.org/research-on-high-dose-thiamine/
Pavisam nesens pētījums:
https://www.frontiersin.org/journals/nutrition/articles/10.3389/fnut.2025.1541054/full
B1 protokols būtība ietver B1 megadevu lietošanu (hcl formas pat līdz gramam dienā, benfotiamīns un jo sevišķi TTFD, kas visefektīvāk sasniedz CNS, – 200-600 mg dienā), kā arī:
- daudz B2;
- daudz magnija;
- vispārējs B komplekss;
- elektrolīti, sevišķi fokusējoties uz kāliju;
- multiminerālu komplekss, sevišķi fokusējoties uz molibdēnu, selēnu un jodu, kas ir kofaktori B2 funkcionāli pieejamībai.
Vēl var lieti noderēt glutationu veidojošās aminoskābes glicīns un NAC, jo benfotiamīna un TTFD šķelšanai tiek iztērēts glutations. Ļoti ļoti svarīgs ir arī bikarbonāts. Ļoti lielas tiamīna devas var daļēji inhibēt enzīmu karbonanhidrāzi, samazinot organisma saražotā bikarbonāta daudzumu.
Tāpēc dažkārt ir tā, ka tiamīna protokols sākotnēji dod lielisku efektu, atjauno funkcionalitāti utt., bet pēc tam vairs nav jūtams. Tad tādas vienkāršas lietas kā dzeramā soda tukšā dūšā no rīta (nātrija bikarbonāts) vai kālija bikarbonāts atjauno šo līdzsvaru un atkal jūtams pozitīvais efekts. Lai šai lietai sekotu, noderīgi var būt urīna ph stripi.
Jebkurā gadījumā iesaku ļoti rūpīgi iepazīties ar šā protokola izklāstu un iespējamām blakusparādībām.
Jāpatur prātā, ka cilvēkiem ar izteiktu B1 deficītu iesākumā būs vērojama simptomu īslaicīga pasliktināšanās. Šo parādību sauc par paradoksālo reakciju (nogurums, trauksme, muskuļu vājums, nervu sāpes un kuņģa un zarnu trakta problēmas).
Tāpēc pamataksioma ir – visu sākt ar ļoti nelielām devām un pārdomāt atbalsta un kofaktoru protokolu. Izteikta paradoksālā reakcija bieži ir empīrisks apliecinājums, tam, cik ļoti jums šī vitamīna ir trūcis!
Tā ir mana pieredze ar vairākiem vitamīniem un mikroelementiem – iesākumā ir spēcīgas reakcijas, kas laika gaitā normalizējas, un pakāpeniski, ķieģelīti pa ķieģelīti, ceļas organisma vispārējā vitalitāte, robustums, labsajūta, izturība, kognitīvās spējas…
Nedrīkst metabolismu ieslēgt ar pārmērīgi lielu spēku un varu. Organisms ir ļoti gudra, pašregulējoša sistēma – tas pazeminātas šūnu vielmaiņas avārijas režīmā (jeb “hipometabolisma” stāvokļos) ir pārgājis nevis tāpēc, ka ir stulbs, bet gan lai pasargātu savas vitālākās funkcijas.
Ja šī avārijas režīma galvenais iemesls ir vitamīnu un mikroelementu deficīti, tad to būs viegli atrisināt ar šādiem protokoliem. Ja ir vēl citi aspekti (un, kā likums, tādi ir, piemēram, tāda vai citāda toksicitāte, patogēnu slodze, autonomās nervu sistēmas traucējumi hroniska stresa dēļ un garš utt.), tad tie ir jānoskaidro un jārisina.
Tāpēc sāciet ar tiamīna hcl formu un ļoti nelielām devām, un pārejiet uz vairāk biopieejamām formām un lielām devām ļoti pakāpeniski. Tieši šī paradoksālā reakcija ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki “sajūtas slikti”, uzreiz sākot lietot lielas biopieejamu B vitamīnu devas.
Nekad nesāciet ar lielām devām! Tas ir kā saēsties šašlikus un pa virsu putukrējuma kūku pēc 20 dienu badošanās – organisms tam nav gatavs!
Nereti paradoksālās reakcijas ir saistītas ar kālija īslaicīgu deficītu: tiamīns palielina kālija uzņemšanu un aizturi šūnās, enerģijas ražošanai, tātad asinīs tā līmenis krītas un var izraisīt īslaicīgus kālija deficīta simptomus. Tāpat tas arī strauji iztērē magniju, arī to vajag ļoti daudz. Taukos šķīstošo formu šķelšanai vajadzīgs glutations. Ja tā līmenis ir zems, tad var rasties dažādas blakusparādības.
Jebkurā gadījumā saistībā ar šādu šūnu vielmaiņas ‘forsēšanu’ jāsaprot, ka, ceļot metabolismu, jūs daudz vairāk un straujāk tērēsiet citus vitamīnus, mikroelementus, elektrolītus, aminoskābes, sevišķi sākotnējā posmā. Tāpēc rūpīgi izpētiet protokolu un neaizmirstiet par kofaktoriem. Vērojiet reakcijas. Darbojieties apdomīgi.
B2 – riboflavīns
B2 ir ļoti svarīgs optimālai vielmaiņai, enerģijas ražošanai, glutationa reciklēšanai, B12 funkcionālai pieejamībai. Klasiska B2 deficīta pazīme ir plaisājoši lūpu kaktiņi jeb heilīts. Ja trūkst B2, pastāv risks iedzīvoties B6 toksicitātē (izraisa neiropātiju), pat ja tiek lietotas mazas B6 devas. B2 nepieciešams, lai dzelzs nonāktu eritrocītos, un simtiem citu enzimātisku reakciju.
Ja jums ir kandidoze, sākot lietot B2, varat piedzīvot Herksheimera reakciju, B2 trūkums var izraisīt jutību pret gaismu un nervu problēmas, matu izkrišanu un tā tālāk.
Lai gan pastāv aktīvā B2 forma (riboflavīna 5′-fosfāts), tādi augsti skoloti biohakeri kā Chris Masterjohn uzskata, ka pilnīgi pietiek un pat ir labāk lietot parasto lētāko riboflavīnu. B2 iekrāsos jūsu urīnu spilgti oranžu. Neraizējieties, tas nav nekas slikts.
Svarīgi: B2 funkcionālai pieejamībai vajadzīgs jods, selēns un, iespējams, molibdēns… Ja kaut kas buksēs ar kādu no šiem kofaktoriem, buksēs arī B2 izmantošana, kas attiecīgi ietekmēs visas pārējās 100+ enzimātiskās reakcijas, kas ir atkarīgas no šī vitamīna.
Tāpat B2 aktivizāciju var pasliktināt nepietiekams magnija un/vai cinka līmenis. Vēl viens B2 neaktivēšanas iemesls ir zems trijodtironīna (T3, vairogdziedzera hormons) līmenis (tas bieži raksturīgs CFS stāvokļiem), T3 ir nepieciešams arī magnija aktivēšanai!
kāpēc T3 ir zemā līmenī? Bieži tāpēc, ka augsts ir reversais T3 – to neviens ierindas endokrinologs netestē… (Tam par iemeslu var būt ilgstošs stress (augsts kortizola līmenis), zarnu trakta darbības traucējumi, aknu darbības un žults plūsmas problēmas (60-80% T4 tiek pārvērsts T3 tieši aknās!), zems ogļhidrātu līmenis uzturā, badošanās utt.).
Kā vienmēr, viss jāskata kompleksi.
B2 ir ļoti svarīgs B6 un B12 funkcionālai pieejamībai.
Šis ir ļoti labs apraksts par funkcionāla B2 deficīta iezīmēm:
https://b12oils.com/b2.htm
Autors ir Dr Greg Russell-Jones, viens no pasaulē zinošākajiem B12 speciālistiem.
B2 un mikrobioma regulēšana
Koenzīma loma: riboflavīns ir flavīna mononukleotīda (FMN) un flavīna adenīna dinukleotīda (FAD) prekursors, kas ir būtiski kofaktori daudzās enzimātiskās reakcijās. Šos kofaktorus zarnu baktērijas izmanto enerģijas vielmaiņā un dažādos bioķīmiskos procesos.
Dažu labvēlīgu zarnu mikrobu, piemēram, Faecalibacterium prausnitzii, optimālai augšanai ir nepieciešams riboflavīns. Šie mikrobi ir galvenie sviestskābes (byturate / butyric acid) – zarnu veselībai ļoti svarīgas īsas ķēdes taukskābes (SCFA) – ražotāji.
Sviestkābe saražojas, zarnu baktērijām fermentējot pārtikas šķiedrvielas. Tā veicina zarnu barjeras integritāti, regulē imūnsistēmu, ir ar pretiekaisuma iedarbību.
Riboflavīna netiešā ietekme: atbalstot sviestskābi ražojošās baktērijas, riboflavīns netieši veicina sviestskābes ražošanu. Tas var atjaunot zarnu mikrobiotas līdzsvaru, potenciāli nomācot patogēnos mikrobus. Riboflavīns ir lēts, daudz lētāks nekā sviestskābes (butyrate) uztura bagātinātāji, bet pozitīvais efekts uz mikrobiotu var būt ļoti līdzīgs.
Sk. arī:
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC9986023/
B3 – niacīns
B3 kā NAD+ prekursors ir ļoti svarīgs lai mēs būtu dzīvi: mūsu redokssistēmas reakcijām, enerģijas ražošanai un šūnu signalēšanai, taukskābju un holesterīna sintēzei un glutationa – mūsu iekššūnu superantioksidanta – reciklēšanai, DNS labošanai un sintēzei, dažādām vielmaiņas funkcijām, kā arī neiromediatoru ražošanai. Tā galējs deficīts izpaužas kā pellagra, ko raksturo dermatīts, gremošanas problēmas, neiroloģiskas problēmas… Tāpat deficīta pazīme ir glosīts (sarkana, uztūkusi mēle)
B3 formas:
- Niacīns – var izraisīt ‘flush’ – tirpstoša, niezoša, karsta, apsārtusi āda, kas dažiem šķiet nepatīkama. To izraisa prostaglandīnu izdalīšanās, tas nav nekas kaitīgs. Niacīns ir spēcīgs metilēšanas ‘slāpētājs‘, var palīdzēt kā glābšanas riņķis hipermetilēšanas situācijā (piemēram, ja esat saēdies pārāk daudz metilēto B vitamīnu un citu metildonoru, piemēram, TMG). Pārmērīgas metilēšanas stāvoklis izpaužas kā nemiers, trauksme, bezmiegs.
- Niacinamīds – labi nomierina organismu un veicina miegu. Bez “flush”.
- Time-release niacin/niacinamide – no šādām formām labāk izvairīties. Ziņojumi par toksicitāti aknām pie salīdzinoši mazām devām.
- Nicotinamide riboside (Niagen, etc.) – efektīvāks NAD+ ražošanai. Manuprāt, pārcenots.
P.S. B3 un Žilbēra sindroms – bilirubīns
Ja lietosit daudz niacīna formas B3 un jums ir Žilbēra sindroms, paaugstināsies bilirubīna līmenis asinīs. Īstenībā pirms ģenētiskajiem testiem “niacīna reakcijas tests” (iedzert lielu niacīna devu) dienu pirms bilirubīna līmeņa testēšanas bija viens no veidiem, kā noteikt Žilbēra sindromu – aknu ģenētisku metabolisku īpatnību. Tad labāk izvēlēties niacinamīdu, bet arī pārmērīgi neforsēt.
P.P.S. Lēts un visai efektīvs smago metālu un citu toksīnu detoksikācijas protokols ir niacīna megadevu + (infrasarkano staru) saunas protokols. Sīkāk šeit:
https://www.getdetoxinated.com/
B5 – pantotēnskābe
Piejams divās formās. Parasti uzskata, ka pilnīgi pietiek ar parasto formu – pantotēnskābi. Aktīvā forma (pantetīns) var būt labāk piemērota holesterīna problēmu risināšanai.
Arī šis ir ļoti svarīgs vitamīns enerģijas un taukskābju metabolismam. Tāpat ārkārtīgi noderīgs virsnieru atbalstam – ilgstoša stresa un virsnieru izsīkuma gadījumā –, jo B5 ir svarīgs vitamīns CoA (koenzīma A) sintezēšanā, kas savukārt ir svarīgs steroīdo hormonu sintēzē no holesterīna.
Liela patogēnu slodze un to iešana bojā var radīt amonjaku, kas iztērēs B5. Arī šo vērts paturēt prātā.
Kofaktori: magnijs, B6, B9, B12.
B6 – piridoksīns
B6 ir ļoti ir svarīgs vitamīns vairāk nekā 100 enzīmu reakcijām, kas galvenokārt saistītas ar olbaltumvielu vielmaiņu un aminoskābju pārveidi, bet arī neiromediatoru (serotonīna, dopamīna un GABA) sintēzē, palīdz asinsradē un palīdz uzturēt veselīgu homocisteīna līmeni, svarīgs imūnsistēmai utt.
Tātad B6 ir ļoti, ļoti svarīgs vitamīns, bet vienlaikus, uzkrājies organismā, tas var kļūt toksisks. Uzkrājoties lielā daudzumā, tas var radīt tieši tādu pašu efektu kā B6 deficīts, proti, neiropātiju un citas neiroloģiskas problēmas.
Biohakeru kopienās parasti tiek uzskatīts, ka neaktīvs B6 var uzkrāties asinīs, kļūt toksisks un radīt tādas problēmas kā neiropātija vairāku iemeslu dēļ:
1) Pārāk ilga lietošana pārmērīgā daudzumā
Pārmērīga B6 uztura bagātinātāju lietošana var izraisīt problēmas.
2) Nepareizas B6 formas lietošana
Ilgstoša nepareizas formas lietošana – lētākā forma (piridoksīna hidrohlorīds) var samazināt organisma spēju pārvērst to aktīvajā formā.
3) Trūkst būtisku kofaktoru
B6 pareizai darbībai nepieciešams citu uzturvielu, piemēram, B grupas vitamīnu (galvenokārt B2), magnija, cinka utt. palīdzība. Bez tiem pat nelielas B6 devas var radīt problēmas.
4) Zems šūnu enerģijas līmenis
Ja jūsu mitohondriji nedarbojas labi, piemēram, hroniska noguruma gadījumā pēc smagas vīrusinfekcijas vai toksisku vielu (dzīvsudraba, gadolīnija utt.) dēļ, tas var traucēt B6 pārstrādi. Organismam ir nepieciešama adenozīntrifosforskābe jeb ATF (angliski – ATP), lai aktivētu B6, un vitamīns B2, lai to pārvērstu tālāk. Ja nav pietiekami daudz enerģijas, B6 var uzkrāties un kļūt toksisks.
Un šie, vairāk hipotētiski:
5) Zems sārmainās fosfatāzes (angliski: ALP) līmenis
ALP piedalās P5P defosforilēšanā, lai tas varētu šķērsot šūnas membrānu, tāpēc, ja ALP līmenis ir zems, tas var radīt problēmas P5P izmantošanā. Ir arī citi pārnesēji, bet ALP var būt svarīga. Šī enzīma līmeni var pazemināt vairākas lietas, pārbaudiet ALP! Runājot par mikroelementiem, tam nepieciešams cinks, magnijs, kālijs.
6) Disbioze + caurlaidīgas zarnas
Dažas zarnu baktērijas, tai skaitā E. coli, ražo B6. Lai gan sabalansētā mikrobiomā tas parasti ir lietderīgi, B6 ražojošo baktēriju savairošanās gadījumā un ja turklāt ir caurlaidīgas zarnu sieniņas, var palielināties B6 pasīva difūzija asinsritē, un ja ir zems ALP līmenis (sk. iepriekšējo punktu), pastāv mitohondriju disfunkcija vai trūkst kofaktoru, B6 var palielināties līdz toksiskam līmenim!
7) CBS enzīma problēmas
B6 palīdz regulēt CBS un sulfurēšanas ceļu, tam ir būtiska loma homocisteīna metabolismā. Taču ģenētiskas variācijas (piemēram, pārmērīga CBS aktivitāte) zemas enerģijas stāvokļi (CFS, mitohondriju darbības traucējumi) var radīt problēmas šajā ceļā. Šādos gadījumos pārmērīga B6 lietošana var saasināt simptomus. Sēra metabolisma regulēšanā dažkārt var noderēt molibdēns, tādējādi samazinot šo šķietamo B6 “toksicitāti”.
Te labs, ļoti detalizēts raksts ar diagrammām, diemžēl tikai vāciski:
https://www.histameany.de/aktives-und-inaktives-vitamin-b6-worin-liegt-der-unterschied/#Die_Umwandlung_von_Pyridoxin_PN
B6 analīzes
Gulbja laboratorijā ir jaunas analīzes (25 EUR), B1+B6. Ir vērts šo uztaisīt, lai saprastu, vai jums nav klaja B1 deficīta vai arī B6 toksicitātes, vai deficīta.
B6 toksicitātes gadījumā ir vērts apsvērt visu iepriekš rakstīto: pārtraukt lietot, nelietot nepareizās formas B6, izmēģināt kofaktorus, un pēc mēneša vai diviem testēt vēlreiz.
Pēc personīgās pieredzes B6 toksicitātes sakarā vairāk sliecos uz B2 un ATF deficītu vai zemu sārmainās fosfatāzes līmeni kā iemeslu tādai B6 toksicitātei, kas radusies pat no ļoti nelielām un “netoksiskām” devām.
Tāpat, pēc savas pieredzes un lasot citu anekdotiskās pieredzes, redzu, ka ieslēdzot atbalstu vielmaiņai uz papildu jaudu (piemēram, ar B1 megadevu protokolu, īsi aprakstīts B1 sadaļā), un sevišķi koncentrējoties uz B2, B5, cinku, magniju, molibdēnu utt. “liekais” un potenciālai kaitīgais B6 ātri tiks izlietots metaboliskajos procesos.
Papildu akcents: B6 un pirolu metabolisma traucējumi / pirolūrija (jeb kriptopirolūrija, jeb KPU)
KPU ir sindroms, par kuru nereti runā funkcionālajā un integratīvajā medicīnā, sevišķi Vācijā, lai gan par tā pastāvēšanu joprojām skalda matus un tas nav vispāratzīts tradicionālajām medicīnā. Šo sindromu raksturo pirolu – cilvēka organismā dabiski veidojošos savienojumu – pārmērīga izdalīšanās. Šie savienojumi saistās cinku un B6 un izraisa to funkcionālu deficītu.
Šī vielmaiņas disfunkcija traucē hēma sintēzei, kas ir ļoti svarīgs process sarkano asinsķermenīšu radīšanai un svarīgu enzīmu ražošanai. Šo uzturvielu zudums rada apburto loku, jo traucē skābekļa transportēšanai, detoksikācijai ar citohroma P450 enzīmu palīdzību un antioksidantu, tostarp glutationa un superoksīda dismutāzes, veidošanās procesiem.
Šis deficīts ietekmē neiromediatoru sintēzi, izraisot tādus simptomus kā trauksme, depresija un slikta stresa tolerance, kas bieži tiek kļūdaini diagnosticēti kā psiholoģiskas vai psihiatriskas problēmas.
Hipotētiski, KPU varot skart 10-30% iedzīvotāju, un tās cēloņi var būt gan ģenētiski, gan vides faktori. Simptomi aptver vairākas organisma sistēmas: tā var būt imūnsistēmas disfunkcija, hormonāli disbalansi un paaugstinātu jutību pret toksīniem vai elektromagnētiskajiem laukiem. Cilvēkiem var rasties lūpu plaisāšana, slikta brūču dzīšana vai histamīna nepanesība, kā arī hronisks nogurums un detoksikācijas problēmas.
Diagnoze bieži vien ir saistīta ar paaugstināta HPU (hemopirrollaktāma) noteikšanu urīnā, kā arī citu analīžu rezultātiem, kas liecina par zemu cinka līmeni, B6 deficītu vai augstu oksidatīvo stresu. Ārstēšana ir vērsta uz piesardzīgu uzturvielu atjaunošanu ar mazām cinka, P5P, magnija un taurīna utt. devām, vienlaikus atbalstot aknu darbību un detoksikāciju, lai izvairītos no organisma pārslodzes.
Novēršot uzturvielu disbalansu, mērķtiecīgi lietojot uztura bagātinātājus un mainot dzīvesveidu, daudzi izjūt ievērojamus simptomu uzlabojumus.
Resursi:
https://aonm.org/kryptopyrroluria-the-elephant-in-the-room/
https://drjockers.com/pyroluria-common-unknown-disorder/HPU tests Eiropā:
https://www.keac.nl/product/hpu-test-24-hour-urine/?lang=en&_x_tr_sl=de&_x_tr_tl=en&_x_tr_hl=lv
B7 – biotīns
B7 vitamīns ir svarīgs vielmaiņas procesiem, tostarp taukskābju sintēzei, aminoskābju metabolismam utt. Deficīts nav pārāk bieži sastopams, bet var izraisīt problēmas ar matiem, ādu, arī nervu sistēmu. Izmanto to pašu transportētāju kā B5, tāpēc vēlams nelietot vienlaikus.
NELIETOT nedēļu pirms analīžu nodošanu, ietekmēs vairogdziedzera un citu hormonu analīzes!
B9 – folskābe/folāts
B9 vitamīns, pazīstams kā folskābe vai folāts, ir svarīgs DNS sintēzei un labošanai, kā arī ļoti svarīgs metilēšanas ciklam, kur tas darbojas roku rokā ar B12 un B6, lai regulētu homocisteīna līmeni, neiromediatoru ražošanu un detoksikāciju. Folāti ir īpaši svarīgi straujas augšanas periodos, piemēram, grūtniecības un pusaudža gados.
Tradicionālo folātu deficītu var izraisīt nepareiza uztura, alkoholisma, zarnu malabsorbcijas vai paaugstināta pieprasījuma dēļ (piemēram, grūtniecības laikā). Turklāt ģenētiskas mutācijas, piemēram, MTHFR, var pasliktināt organisma spēju pārvērst folskābi (sintētisko formu) aktīvajā formā L-metilfolātā, izraisot funkcionālu folātu deficītu pat tad, ja līmenis asinīs ir normāls.
Kofaktori, kas veicina folātu izmantošanu, ir B12 vitamīns, B2 vitamīns, B6 vitamīns un magnijs. Bez tiem folāti var netikt pareizi aktivizēti vai izmantoti, kas var izraisīt nogurumu, garastāvokļa problēmas, sliktu detoksikāciju un paaugstinātu homocisteīna līmeni.
Ne visas B9 vitamīna (folātu) formas ir vienādas. Visizplatītākā sintētiskā versija – folskābe – tiek izmantota daudzos uztura bagātinātājos un ar B9 ‘uzlabotos’ pārtikas produktos, taču, lai tā kļūtu par L-metilfolātu – aktīvo formu, ko organisms izmanto metilēšanā, tai jāiziet vairāki enzimātisko procesu posmi. Cilvēkiem ar tādiem ģenētiskiem polimorfismiem kā MTHFR (īpaši C677T vai A1298C variantiem) šī pārveide ir ievērojami traucēta, kas nozīmē, ka folskābe var uzkrāties asinīs nemetabolizētā veidā, potenciāli bloķējot folātu receptorus un traucējot reālo folātu funkciju!
Šādos gadījumos L-metilfolāts (5-MTHF) vai folīnskābe (folinic acid / calcium folinate) (pakārtota, nemetilēta, bet bioloģiski pieejama forma) ir daudz drošākas un efektīvākas alternatīvas. L-metilfolāts tieši atbalsta metilēšanu, neiromediatoru sintēzi un homocisteīna regulāciju, savukārt folīnskābe bieži vien ir labāk panesama jutīgiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar metilēšanas traucējumiem.
Tātad: izvēlieties jums piemērotu metilētu vai nemetilētu formu un padomājiet par kofaktoriem: B2, B6, B12 un magniju. Kā arī: rūpīgi izlasiet pārtikas produktu sastāvu – es nelietotu pārtikas produktus, kas “bagātināti” ar folskābi (folic acid)!
Papildu akcents: smadzeņu folātu deficīts un PANDAS sindroms
Nesens atklājums man personīgi ir tas, ka 50% bērnu, kas cieš no PANDAS sindroma, ir folātu deficīts smadzenēs: Cerebral folate deficiency – CFD.
PANDAS (Pediatric Autoimmune Neuropsychiatric Disorders Associated with Streptococcal Infections) ir sindroms, kas bērniem vecumā no dažiem gadiem līdz pusaudzībai bieži uzrodas pēc streptokoku infekcijas rīklē. Daudziem skartajiem bērniem imūnsistēma sāk ražot autoantivielas pret folātu receptoru alfa (FRα), kas bloķē B9 pārnesi caur hematoencefālo barjeru.
Tas var izraisīt zemu folātu līmeni cerebrospinālajā šķidrumā, pat neraugoties uz normālu līmeni asinīs, un izraisa metilēšanas traucējumus, neiroloģisku iekaisumu un tādus simptomus kā tikus, OKT un kognitīvas vai uzvedības izmaiņas. Asinīs folskābe/folāts ir norma vai pat paaugstināts, kamēr CNS ir tā bads! Standarta folskābe šajos gadījumos ir neefektīva un var pat pasliktināt receptoru darbību, tāpat nederēs arī metilfolāts. Tā vietā folīnskābe (kalcija folināts) ir ieteicamā terapeitiskā forma, jo tā apiet bloķēto transportēšanas mehānismu un var sasniegt smadzenes. Šis stāvoklis ir īpaši aktuāls bērniem ar PANDAS un citiem autiskā spektra traucējumiem, un to var izraisīt vai saasināt piena olbaltumvielas, piemēram, kazeīns, kas var izraisīt tādu pašu autoantivielu reakciju.
Labi ir tas, ka šo autoantivielu noteikšanā var izmantot FRAT testu, absolūti neinvazīvu diagnostiku, kas var palīdzēt saprast, vai problēma varētu būt B9 deficīts smadzenēs.
FRAT tests: https://www.fratnow.com/
Manuprāt, šis FRAT tests un attiecīga B9 terapija var būt īsts glābšanas riņķis visai ievērojamai cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem apakšgrupai – lietojot lielas folīnskābes devas, 100% izslēdzot piena produktus, strādājot laba speciālista vadībā, var panākt ievērojamus uzlabojumus!
Sīkāk par pašu deficītu:
https://tacanow.org/family-resources/cerebral-folate-deficiency/
B12 – kobalamīns
B12 vitamīns ir būtisks vitamīns, kas piedalās DNS sintēzē, sarkano asinsķermenīšu veidošanā, neiroloģiskajā funkcijā un enerģijas ražošanā. Tam ir būtiska loma metilēšanā, palīdzot regulēt garastāvokli, detoksikācijas ceļus, mielīna integritāti un homocisteīna līmeni.
Tomēr ne visus B12 trūkumus var novērst ar vienkāršu uztura bagātinātāju lietošanu. Piemēram, perniciozās anēmijas gadījumā organismā trūkst “iekšējā faktora” – olbaltumvielas, kas nepieciešama B12 uzsūkšanai zarnās, tāpēc perorālie uztura bagātinātāji ir neefektīvi. Arī citas problēmas, piemēram, autoimūnais gastrīts, ģenētiskās mutācijas un zarnu malabsorbcijas sindromi var bloķēt B12 izmantošanu. Tāpat problēmas var būt radikālo diētu piekritējiem, sevišķi vegāniem un svaigēdājiem, kas nav padomājuši par grodu B12 atbalsta protokolu.
Svarīgi saprast, ka pat ar augstu B12 līmeni serumā cilvēkiem var būt funkcionāls B12 deficīts, kad vitamīns nesasniedz vai neaktivizējas šūnās, bieži vien dažādu kofaktoru trūkuma dēļ!
B12 kofaktori
B12 vitamīna jeb kobalamīna efektīvā darbība organismā ir atkarīga no vesela kofaktoru tīkla, kas atbalsta tādus svarīgus procesus kā metilēšana un enerģijas vielmaiņa. B12 ir divas aktīvās formas:
- metilkobalamīns – tas veicina metilēšanu šūnas iekšējā daļā, citozolā; un
- adenosilkobalamīns – kas veicina enerģijas ražošanu mitohondrijos.
B12 pārvēršanai šajās formās nepieciešami vairāki kofaktori. Ļoti svarīgs ir B2 vitamīns (riboflavīns).
Tomēr B2 aktivācija ir atkarīga no:
- joda;
- selēna;
- un, iespējams, molibdēna.
Folāts (B9 vitamīns) ir B12 labākais draugs metionīna sintēzes reakcijā, pārnesot metilgrupas, lai homocisteīnu pārvērstu metionīnā. Kālijs ir ļoti svarīgs daudzu un dažādu enzīmu aktivitātei, un B12 lietošanas laikā var jūtami iztērēties. Svarīgs ir arī dzelzs. Savukārt magnijs stabilizē ATP un atbalsta metilēšanu, bet cinks veicina enzīmu darbību un homocisteīna regulāciju.
Testi
“Parastais B12” tests ir derīgs tikai tam, lai noteiktu, vai jums nav krasa B12 deficīta. Tas neko nestāsta par to, vai funkcionāli jums B12 ir pieejamas divās tā aktīvajās formās, proti: metilkobalamīns un adenozilkobalamīns.
Aktīvā B12 tests (holotranskobalamīns, holoTC) tests ir labāks – tas parasti norāda uz pietiekamu biopieejama B12 vitamīna daudzumu organismā, taču tas negarantē, ka abas aktīvās B12 formas (metilkobalamīns un adenozilkobalamīns) darbojas optimāli. Tas tieši nemēra šīs intracelulārās formas.
Iespējams, ka holoTC ir pietiekams, bet pārveides procesā joprojām ir problēmas ģenētisku, enzimātisku vai kofaktoru trūkuma dēļ.
Marķieri:
- Uz metilkobalamīna pietiekamību norāda homocisteīns (bet ne tikai, tas ir vispārīgāks metilēšanas procesu marķieris un to ietekmē arī folskābes un B6 trūkums u. c.)
- Uz adenozilkobalamīna pietiekamību: MMA (metilmalonskābe) kā atsevišķas asins analīzes vai daļa no OAT/Organic Acids Test – urīna metabolītu testa, ko mēdz izmantot funkcionālie ārsti.
Tieši MMA tests un netieši homocisteīns vislabāk pastāstīs, vai jums funkcionāli pietiek un tiek pareizi izmantotas B12 aktīvās formas!
Funkcionāls B12 deficīts
Pat ja jums ir augsts B12 serumā, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir funkcionāli pieejams.
Āķis ir tāds, ka B12 nevar pilnībā izmantot, ja trūkst vai netiek aktivēts B2, kam savukārt nepieciešami trīs svarīgi mikroelementi: jods, selēns un potenciāli molibdēns*.
Gregory Russell-Jones protokols funkcionālā B12 deficīta novēršanai
Protokols ir izstrādāts rūpīgi titrētos posmos.
- Riboflavīna aktivizēšana
Pirmkārt, lai aktivizētu riboflavīnu, pakāpeniski ievieš tam nepieciešamos mikroelementus:
jodu → selēnu → molibdēnu*. - B2 lietošanas uzsākšana
Kad mikroelementu bāze ir pietiekama, ievieš B2, lai organisms to var pārvērst aktīvajās formās (FMN un FAD). - B12 aktīvo formu lietošanas uzsākšana
Tad tiek pakāpeniski ieviestas adenozil- un metil- B12 formas (konkrētajā protokolā: transdermāli kā B12 eļļas), lai atjaunotu B12 pieejamību šūnu līmenī.
Tiek uzmanīgi sekots vairogdziedzera marķieriem (TSH/T4/T3), OAT rezultātiem un kālija līmenim, jo metilēšanas reaktivācija var izraisīt adrenalīna uzplūdus un īslaicīgu hipokaliēmiju.
Šis protokols ir īpaši noderīgs cilvēkiem ar hronisku nogurumu, neiroloģiskām problēmām, histamīna nepanesību un pēcvīrusu sindromiem, piemēram, ilgo COVID. Tas koriģē bieži nepamanītus funkcionālus B2/B12 blokus, kas ietekmē vairāk nekā 300 enzīmu organismā.
P.S. * Daži uzskata, ka zinātnieks drusku kļūdās ar molibdēnu un ka B2 aktivācijā runa ir par molibdopterīnu. Lai nu kā, jods un selēns ir vajadzīgi viennozīmīgi, savukārt molibdēns ir svarīgs tādā ziņā, ka, ja jums ir molibdēna deficīts, jūs nevarat labi sintezēt molibdēna kofaktoru, un sulfīti saistās ar B2 un izraisa funkcionālu B2 deficītu. Tātad jūs nevarēsiet aktivizēt B2, ja jums ir sulfītu toksicitāte…
Resursi:
https://weakthereforestrong.com/the-moco-steal-that-leads-to-a-sulfite-trap/
https://sergey.science/posts/umn/2021-03-06-role-of-moco-in-fad-synthesis-is-not-confirmed/
Plašāk par funkcionālu B12 deficītu un pašu protokolu:
Pētījumu izklāsts:
https://b12oils.com/research.htm
Grupa, kurā failu sadaļā pieejams PDF protokola izklāsts:
https://www.facebook.com/groups/946944078825502/
Reāla gadījuma apraksts, kur šis protokols jaunam puisim palīdzējis atkopties no ļoti, ļoti smaga CFS:
https://www.youtube.com/watch?v=qQZMSAtYIU4
Vispārīgs kopsavilkums
- B vitamīni + to kofaktori var ļoti ievērojami uzlabot jūsu pašsajūtu situācijās, kad veselības problēmu pamatā bijuši vitamīnu un mikroelementu deficīti. Tie ir ārkārtīgi noderīgi un svarīgi. Ar dažiem izņēmumiem tie ir absolūti nekaitīgi, pat lielās devās, bet var radīti ļoti lielu pievienoto vērtību labbūtības ziņā. Tomēr vienmēr sāciet ar mikrodevām, lai testētu savas reakcijas!
- Izvairieties no mazāk efektīvajām B vitamīnu formām:
– B6: piridoksīna hidrohlorīda,
– B9: folskābes (folic acid),
– B12: ciānkobalamīna. - Nelietojiet tikai atsevišķus B lielās devās, bez to palīgiem: citiem B vitamīniem un citiem mikroelementiem. Jo sevišķi: ilgstoši nelietojiet pārmērīgas B6 devas, tas var kļūt neirotoksisks.
- Lielākajai daļai labs magnijs + labs B vitamīnu komplekss + labs mikroelementu komplekss un elektrolīti būs viss, kas nepieciešams, lai sajustu labu efektu.
- Nelielai daļai – sevišķi tiem, kas cīnās ar hroniskām veselības problēmām, – vajadzēs veikt pielāgojumus: mainīt vitamīnu formas, mainīt devas un to attiecības, mainīt kofaktorus un to daudzumu, līdz tiks iegūts jums vispiemērotākais B vitamīnu un kofaktoru balanss. Te svarīgi veikt testus, kā arī uzmanīgi ieklausīties savā organismā un, ja jums ir negatīva reakcija uz B vitamīniem, vēlreiz apdomāt iepriekš izklāstītos apsvērumus.
Nelielai daļai vajadzēs terapeitiskas, suprafizioloģiskas devas. Tomēr, sākot lietot lielas, terapeitiskas B vitamīnu devas, jums vai speciālistam, kurš jums tos izrakstījis, ir vismaz lielās līnijās jāsaprot to savstarpējās saiknes un jūsu individuālā situācija. Pretējā gadījumā jūs riskējat iebraukt vienā vai otrā (vai trešā un ceturtā) grāvī – tādu ir daudz.
Ieskatam: mans B vitamīnu un to kofaktoru protokols [nav paredzēts iesācējiem*]
Man, individuāli eksperimentējot, vērojot pašsajūtu un analīžu izmaiņas uz saviem uzturu bagātinātāju protokoliem, kā arī pētot savu ģenētiku, vislabāk strādā šāds protokols:
- Liela B1 deva (Benfotiamine un/vai TTFD, 200-400mg)
- Liela B2 deva (parastais riboflavīns, 100mg)
- Vidēji liela B3 deva (niacinamide, 200mg)
- Liela B5 deva (parastā pantotēnskābe, 500mg)
- Neliela B6 deva (5-10mg 2-3x reizes nedēļā, P5P forma)
- Vidēji liela B7 deva (atstatu no B5, jo B7 izmanto tos pašus transportētājus kā B5)
- Vidēji liela B9 deva (pamīšus lietoju nemetilēto calcium folinate un metilēto methylfolate, dažas reizes nedēļā)
- Liela B12 deva (0,5-1mg, dažas
reizes nedēļā, metilkobalamīns + adenozilkobalamīns = aktīvās formas)
Klāt OBLIGĀTI daudz biopieejama magnija (glicināts, treonāts, hlorīds, citrāts; nevis oksīds!) un multiminerālu komplekss (arī to esmu pielāgojis individuāli savām vajadzībām un īpatnībām, ņemot vērā matu minerālu analīzes, ģenētiku, zināšanas par norisēm organismā), un kālijs (kālija bikarbonāts vismaz stundu pirms/pēc ēšanas) un/vai ēdiens ar augstu kālija saturu, kā arī citi elektrolīti pēc vajadzības.
Papildus: aminoskābes: NAC+glicīns cikliski glutationa ražošanas atbalstam – lai metabolizētu lielās B1 devas, sevišķi TTFD, tiek iztērēts glutations, un šīs divas aminoskābes ir būtiskas tā ražošanā. Glutationa reciklēšanai ļoti svarīgs ir arī B2, tāpēc, kad lietoju TTFD, to lietoju vairāk.
Savu protokolu lietoju un pārtraucu lietot plūstoši, pēc sajūtām – parasti, kad vajadzīga papildu jauda pie lielākām fiziskām vai mentālām slodzēm vai pēc vīrusinfekcijām utt.
Rezultāts šiem biohakinga centieniem ir robusta veselība, fiziska un mentāla noturība, spēcīga imūnsistēma un laba pašsajūta ikdienā. Protams, esmu darījis vēl daudz ko citu, galvenokārt: hronisku infekciju izskaušana ar fitopreparātiem, smago metālu sloga mazināšana, aknu – manas ģenētiski vājās labākās draudzenes – mīlēšana un stutēšana, mentāls un psihoemocionāls darbs, darbs ar vitalitātes enerģiju/ci un garīgās prakses.
Īsi sakot, mēģinu raudzīties plaši, atvērti, elastīgi, aptverot gan fiziskos, gan nefiziskos aspektus, bet vienlaikus saglabājot individuālo un arī intuitīvo pieeju.
Ja vēlaties redzēt vairāk šāda satura, varat mani atbalstīt: